Nē, nē nav tas vilciens starp kalniem un aizām un tuksnešainajiem aitu ganāmpulkiem. David Goredje – agrāk patvērums pat 20 000 mūkiem, šobrīd diezgan tūristiskais kalnu klosteris. Atrodas tieši uz robežas ar azerbaidžānu, tamdēļ arī sliede.
Rīts sākās agri 8 ceļamies (ha ha esmu te izlutinājies) un 9 kāpjam mikriņā uz Rustavi, kur jau būtu jāgaida taksistam. Izrādās gan, ka taksistam nojūdzies starteris un sākumā 7 cilvēki mašīnā aizbraucam uz remontdarbnīcu un gaidam, kad būs gatava mašīna. 30 min. Braucam. Atkal starteris nepielec, tiek lamāti remontdarbinieki, starteris pielec un braucam. Kā tad. Pēc 10 minūtēm iegriežamies gāzes uzpildes stacijā un stāvam 5 mašīnu rindā. Izskatās ka priekšējie vēl pilda mājas gāzes balonus. 30 min. Gāze izrādās maksā 20 sant kubā un salīdzinoši ar benzīnu ir par 1 Lari lētāka. Braucam.
Paverās smoke city, pilsēta, kur cilvēki ir tikuši pie malkas vai sausas zāles un kura visa ir ietīta dūmos, kalni laikam aiztur vēju un kūpitnājums gatavs. Kā jau stāstīts tas esot tuksnesis, kur braucam. Un tā arī ir. Sajūta ka tuvotos pasaules malai. Diena apmākusies, negribīgi saule klaiņo aiz mākoņiem un ceļš līkločiem vijās gar ganāmpulkiem, vanagiem un ērgļiem. Pat vienu sudrabainu lapsu redzēju.
Pēc 1 ½ h brauciena esam klāt. Kur es esmu?
Kalnu klosterī, kur gaidīju ka atmosfēra būs tik iespaidojoša, ka mute paliks vaļā? Nekā tamlīdzīga. Klosterī dzīvojot 20 cilvēki, var redzēt dažus skursteņu kūpam un aiz stūra divus robežsargus. Vienu zaļu vienu pelēkzilu – gruzija un azerbaidžāna.
Aiz stūriem lūrot tie kāpj kalnā uz kurieni mēs arī ejam, jo aiz kores esot vēl alu tempļi, dzīvokļi un atskurbtuves. Zeme diezgan draņķīga, pie kurpēm pielīp māli 5 cm biezumā un slīd nepajokam, bet smejoties un ķeroties pie zāles stiebriem nonākam uz sliedes kalna korē. Lēkādams no vienas valsts otrā apskatīju baznīcu, kura jau bija ciet, alu zīmējumus, kuri izskatās kā zīmēti pirms 20 gadiem, ja ne pat pagājšvasar, jauka vieta tūristiem (laikam jau tādiem kā mums). Ierakstīju bišķu filmiņas, uztaisīju bildes un pa vēl jautrāku kalnu lejup nošļūcām līdz mašīnai. Ja nebūtu taksists kas gaida labprāt pavadītu visu dienu tur, pasēdētu korē pīpotu un dzertu tēju. Klusums maisījumā ar ganu balsīm tālumā ir fantastisks.
Gruzijā šodien vējš un Azerbaidžānā klusums.
Melnas ogas, balti ziedi un mīksta paskata zāle.
Pēc pirmajiem 300m atpakaļceļa tika secināts, ka ir tukšs pakaļrats, kas ļoti operatīvi 10 min laikā tika nomainīts, liels brūns ērglis ceļmalā skatās virsū un pēc 1 ½ h esam jau Tbilisi, Sam-Gori stacijā un dodamies mājup. Arubita šonakt ar dodas prom. Labasnaktis.
Rīts sākās agri 8 ceļamies (ha ha esmu te izlutinājies) un 9 kāpjam mikriņā uz Rustavi, kur jau būtu jāgaida taksistam. Izrādās gan, ka taksistam nojūdzies starteris un sākumā 7 cilvēki mašīnā aizbraucam uz remontdarbnīcu un gaidam, kad būs gatava mašīna. 30 min. Braucam. Atkal starteris nepielec, tiek lamāti remontdarbinieki, starteris pielec un braucam. Kā tad. Pēc 10 minūtēm iegriežamies gāzes uzpildes stacijā un stāvam 5 mašīnu rindā. Izskatās ka priekšējie vēl pilda mājas gāzes balonus. 30 min. Gāze izrādās maksā 20 sant kubā un salīdzinoši ar benzīnu ir par 1 Lari lētāka. Braucam.
Paverās smoke city, pilsēta, kur cilvēki ir tikuši pie malkas vai sausas zāles un kura visa ir ietīta dūmos, kalni laikam aiztur vēju un kūpitnājums gatavs. Kā jau stāstīts tas esot tuksnesis, kur braucam. Un tā arī ir. Sajūta ka tuvotos pasaules malai. Diena apmākusies, negribīgi saule klaiņo aiz mākoņiem un ceļš līkločiem vijās gar ganāmpulkiem, vanagiem un ērgļiem. Pat vienu sudrabainu lapsu redzēju.
Pēc 1 ½ h brauciena esam klāt. Kur es esmu?
Kalnu klosterī, kur gaidīju ka atmosfēra būs tik iespaidojoša, ka mute paliks vaļā? Nekā tamlīdzīga. Klosterī dzīvojot 20 cilvēki, var redzēt dažus skursteņu kūpam un aiz stūra divus robežsargus. Vienu zaļu vienu pelēkzilu – gruzija un azerbaidžāna.Aiz stūriem lūrot tie kāpj kalnā uz kurieni mēs arī ejam, jo aiz kores esot vēl alu tempļi, dzīvokļi un atskurbtuves. Zeme diezgan draņķīga, pie kurpēm pielīp māli 5 cm biezumā un slīd nepajokam, bet smejoties un ķeroties pie zāles stiebriem nonākam uz sliedes kalna korē. Lēkādams no vienas valsts otrā apskatīju baznīcu, kura jau bija ciet, alu zīmējumus, kuri izskatās kā zīmēti pirms 20 gadiem, ja ne pat pagājšvasar, jauka vieta tūristiem (laikam jau tādiem kā mums). Ierakstīju bišķu filmiņas, uztaisīju bildes un pa vēl jautrāku kalnu lejup nošļūcām līdz mašīnai. Ja nebūtu taksists kas gaida labprāt pavadītu visu dienu tur, pasēdētu korē pīpotu un dzertu tēju. Klusums maisījumā ar ganu balsīm tālumā ir fantastisks.Gruzijā šodien vējš un Azerbaidžānā klusums.
Melnas ogas, balti ziedi un mīksta paskata zāle.Pēc pirmajiem 300m atpakaļceļa tika secināts, ka ir tukšs pakaļrats, kas ļoti operatīvi 10 min laikā tika nomainīts, liels brūns ērglis ceļmalā skatās virsū un pēc 1 ½ h esam jau Tbilisi, Sam-Gori stacijā un dodamies mājup. Arubita šonakt ar dodas prom. Labasnaktis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru